Par Āriju, Viktoriju un Ulstes rozēm

Astoņdesmito gadu sākumā līdz tam valdījušais funkcionālisma stils ar vienkāršajām ģeometriskajām formām savu vietu atdeva jaunām vēsmām. Cilvēki bija noguruši visas lietas vērtēt tikai pēc to lietderības un praktiskuma, arī labklājība bija pieaugusi - un radās pieprasījums pēc kaut kā greznāka. Porcelāna pasaule nebija izņēmums, un aicinājumi radīt kaut ko romantisku, retro stilā rada atbalsi arī Rīgas porcelāna rūpnīcā. Jau 1982.gadā parādījās ziņa, ka rūpnīca gatavojas izlaist servīzi ar "mīkstām, plastiskām līnijām, kas pietuvojušās klasiskiem paraugiem". Levona Agadžanjana veidotajai formai tika dots nosaukums "Ārija". Nākamajā gadā pie pircējiem nonāca šīs servīzes tējas un kafijas servīzes versija - kā jau Rīgas porcelāna rūpnīcā ierasts - ar iespēju iegādāties arī "lielo" tējas komplektu, kas gan vairāk būtu dēvējams par universālo tējas-kafijas servīzi, jo lielā kanna noderēja kā karstajam ūdenim pie tējas, tā arī kafijas pasniegšanai.


Tējas servīze "Ārija"
Formas autors Levons Agadžanjans, dekola autore - Zina Ulste

Universālā tējas/ kafijas servīze "Ārija" ar lielo kannu un kūku šķīvjiem
Formas autors Levons Agadžanjans, dekola autore - Zina Ulste

Kafijas servīze "Ārija"
Formas autors Levons Agadžanjans, dekola autore - Zina Ulste

Jaunās formas, kas bija krietni kuplākas kā iepriekš, prasīja arī citus dekolus. Rūpnīcā tā bija ierasta lieta, jo ik gadus tika no jauna izveidoti ap 30 dekoli. Māksliniecei Zinai Ulstei jaunās vēsmas noteikti bija atgriešanās pie no studiju laikiem pazīstamās krāsu un formu līksmās saspēles, un viņa jaunajai servīze radīja vienu no saviem pazīstamākajiem dekoliem - "zelta rozes". Patiesībā jau nav zināms, vai šim dekolam bija nosaukums, vai tikai numurs - un arī pašas rozes nav no zelta, bet cēlā metāla izšķērdīgā klātbūtne zīmējumā un arī kopējā dekola noskaņa neapšaubāmi rada greznības iespaidu.


Pa kreisi kafijas servīze "Ārija", pa labi - tējas servīze "Ārija" ar lielo kannu. Kafijas servīzes trauki nedaudz smalkāki, mazāki, krējuma kanniņas proporcijās slaidāka.

Krūzīšu izmēri šīm abām servīzēm:
"Ārija" - kafijas servīze - 120ml
"Ārija" - tējas servīze - 170ml

Dekols kļuva populārs - tāpat kā servīze "Ārija". Kad kafijas un tējas komplektiem vēl pievienojās pusdienu servīze, Ulstes rozes rotāja arī to, kopā veidojot vienu no greznākajiem Rīgas porcelāna rūpnīcas lielajiem trauku ansambļiem.
1990. gadā "Āriju" nomainīja tā paša autora veidotā "Viktorija", un veiksmīgais dekols pārceļoja arī uz to. Tiesa, pārmaiņu laiku grūtības ātri vien piespieda māksliniekus meklēt lētākus risinājumus, un zelts no Rīgas porcelāna pamazām pazuda. Arī "Viktorija" tika ražota tējas, tējas-kafijas un kafijas versijās, kurām vēlāk pievienojās pusdienu servīze, paliekot vēsturē kā pēdējais Rīgas porcelāna rūpnīcas trauku ansamblis. "Viktorija" ražošanā noturējās līdz pat rūpnīcas slēgšanai.


Tējas servīze "Viktorija"
Formas autors Levons Agadžanjans

Kafijas servīze "Viktorija"
Formas autors Levons Agadžanjans, dekola autore - Zina Ulste

Pa kreisi kafijas servīze "Viktorija", pa labi - tējas servīze "Viktorija". Tieši tāpat kā priekšgājējai "Ārijai" kafijas servīzes trauki nedaudz smalkāki, mazāki, un vislabāk atšķirība ir saskatāma krējuma kanniņas formā, kas kafijas servīzei ir slaidāka.

Krūzīšu izmēri šīm abām servīzēm:
"Viktorija" - tējas servīze - 150ml
"Viktorija" - kafijas servīze - 120ml

Vienādais dekols, kā arī līdzīgās formas (autora vīrišķīgi paraupjais rokraksts tomēr ir saskatāms abās servīzēs) reizēm rada apjukumu porcelāna kolekcionāriem. Īpaši jau tik līdzīgās krūzītes un apakštasītes. Servīzes "Viktorija" atpazīstamākā iezīme ir tik raksturīgais dinamiskais formas savērpums, kas ir saskatāms visos šīs sērijas traukos. Zemāk ir  blakus noliktās kafijas servīzes "Ārija" un "Viktorija".

Pa kreisi kafijas servīze "Viktorija", pa labi - kafijas servīze "Ārija"


 .