Rīgas porcelāna servīžu krūzīšu izmēri

Kad aplūko Rīgas porcelāna rūpnīcu ražotās servīzes fotogrāfijās, ne vienmēr var pateikt - cik lielas ir krūzītes. Lai viestu šajā jautājumā skaidrību, veicu nelielus mērījumus. Tā kā formas mēdz būt izskatā atšķirīgas, tad kā vienojošo izvēlējos tilpumu. Krūzīti pielēju tā, lai gan cukuram vēl vieta paliek, gan arī ar netrīcošu roku var no galda pacelt. Tad nu - ar applausiem sagaidiet mūsu vecmeistares:

(no kreisās)  Rubenss 190ml, Ping-pong 150ml, Maija 190 ml, Tauta 180 ml, Bitīte 210 ml
RPF un RPFF Rubensi pēc tilpuma neatšķiras

Slavenā Zinas Ulstes dizainētā "Laima" - pirmā Rīgā radītā servīze pēc kara.
1954. - 1958. gads.

Laima - kafijas,  110ml; krūzītes diametrs 89mm, apakštasītes diametrs 138mm
Laima - tējas,  190ml;  krūzes diametrs 100mm, apakštases diametrs 158mm

Pirmā modernā kafijas oriģinālservize (pēc klasiskās "Laimas") Rīgas porcelāna vēsturē bija Zinas Ulstes radītā "Daina", kurai sekoja "Alfa". Otrā rūpnīcā savu "Ausmu" darināja Anastasija Zumente un mūsu brīnišķīgo četrinieku noslēdz Beatrises Kārkliņas veidotā "Stella".

(no kreisās) Daina 110ml, Alfa 100ml, Ausma 100 ml, Stella 100 ml

20.gadsimta 60.gados vienlaikus ar kafijas servīzēm abas Rīgas porcelāna rūpnīcas ražoja arī tējas servīzes. To krūzītes no savām kafijas māsām atšķīrās ar lielāku tilpumu un platāku formu. Kā pirmā tika radīta "Sakta" - autore Zina Ulste, otrā rūpnīcā tajā pat laikā ražoja Anatolija Travņikova servīzi "Augstā". Turpinājumā nāca 60 gadu lieliskais tējas servīžu trijnieks: "Marijka" (Taisija Poluikeviča), "Jūrmala" (Anatolijs Travņikovs) un "Viola" (Levons Agadžanjans). Tā kā Marijkas un Jūrmalas krūzītes ir ļoti līdzīgas, pievienoju viņu abu kopbildi.

(no kreisās)  Sakta 180 ml, Augstā 180 ml, Marijka 180 ml, Jūrmala 180 ml, Viola 200 ml

Šeit apskatīsim četras mazāk pazīstamas sešdesmito gadu servīzes. Trīs no tām ir darinātas no fajansa - keramiska materiāla, kuru šodien mēs varam sastapt katrā tualetē un vannasistabā, bet daudz retāk virtuvē. Bet atceramies, ka Ķengaraga rūpnīcas iniciāļi tolaik bija RPFF - "Rīgas porcelāna un fajansa fabrika" un kopš apvienošanas ar Mīlgrāvja rūpnīcu 1963.gadā - RPFR - "Rīgas porcelāna un fajansa rūpnīca". Fajansa izstrādājumus pārtrauca ražot 1968.gadā, kad arī burts "F" pazuda no zīmogiem trauku apakšpusē.
Pirmā ir 60-to gadu sākumā ražotā tējas/ kafijas servīze, kurai nav zināms nosaukums un autors (muzejā arī to nevarēja pateikt) - tāpēc es to dēvēju par "Fajansa". Kā nākamā nāk Ilgas Dreiblates 1963.gadā darinātā porcelāna servīze "Siluets", kurai bija kā tējas, tā kafijas versija. Trešā ir kafijas servīze "Terēze", autors Levons Agadžanjans, to ražoja no 1966 līdz 1968.gadam. Un pēdējā ir tā paša mākslinieka darinātā sevīze "Moka", ražota 1964.-1966.gadā. "Mokai" ir neparasta komplektācija - bet par to un daudz ko citu varat uzzināt, apciemojot mājas lapu www.rigasporcelans.lv

(no kreisās) Fajansa 180 ml, Siluets 170 ml, Terēze 120 ml, Moka 75ml
Esam pietuvojušies 60.-70. gadu mijai. Kā pirmā jāmin kafijas servīze "Saulīte", kuru Zina Ulste radīja 1964.gadā , un to turpināja ražot līdz pat 1970. gadam, kad savu ceļu pie pircējiem sāka mākslinieces Taisijas Poluikēvičas kafijas servīze "Vasara" (1970.-1975.). Tējas servīzes šajā laikā bija tās pašas Poluikēvičas darinātā "Regīna" (1967.-1970.) un "Rīga" (1969.-1972.), kuras autors bija Levons Agadžanjans. Abas pēdējās bija universālās - tējas/kafijas servīzes, jo varēja tikt komplektētas ar kafijas kannu un kūku šķīvjiem.

(no kreisās)  Saulīte 110 ml, Vasara 110 ml, Regīna 160 ml, Rīga 180ml
Kā tehnoloģiski visērtākā un ražošanai pateicīgākā forma jau sešdesmitajos gados tika atrasts cilindrs - un vistīrākajā veidā tas izpaudās servīzē "Aija-2", kuras ražošanu uzsāka 1970.gadā. Zina Ulste tolaik izveidoja divus formas piedāvājumus, kurus abus sauca "Aija", bet tā nu sanāca, ka pirmo ražošanā palaida otro numuru. "Aija-2" noturējās līdz pat 1975.gadam, tā tika ražota kafijas, tējas, universālajā, kā arī pusdienu servīzes versijā. Un pirmo reizi Rīgas porcelāna vēsturē tika veidots tā sauktais trauku ansamblis, kad vienotā stilā bija iespējams iegādāties visas iepriekš nosauktās servīzes kopā.
Kā viens no cilindriskās formas priekšgājējiem būtu minams kopš 1963.gada ražotais buljona komplekts "Apetīte", kurš ir tik līdzīgs "Aijai-2", ka vēl joprojām turpina jaukt galvu kolekcionāriem un Rīgas porcelāna cienītājiem. Tad nu to arī pievienoju foto galerijai salīdzināšanai.

(no kreisās) Apetīte buljona komplekts 300 ml, Aija-2 tējas 200 ml,  Aija-2 kafijas 100 ml
Trauku forma "Aija-1" tika izveidota jau septiņdesmito gadu sākumā vienlaikus ar cilindrisko "Aija-2". Māksliniece Zina Ulste "Aiju -2" pretstatā tās vārdamāsai veidoja plastisku, ar ieliektām līnijām un reljefu dekoru, pēc kura šo servīzi var samērā viegli atpazīt. Servīzes romantiskā forma labi saskanēja ar dažādiem ziedu dekoliem un rokas gleznojumiem, savukārt disko ritmi uz šīm servīzēm ieskanējās daudz retāk.
Lai arī nosaukums bija "Aija -1", šī servīze tika ražota kā otrā no abām "Aijām" - no 1975. līdz 1977.gadam.
Rīgas porcelāna rūpnīca plānsienu porcelāna ražošanu apguva jau sešdesmito gadu beigās, savukārt 1974. gadā pēc mākslinieka Ērika Ellera meta uzsāka leģendārās servīzes "Sigulda" ražošanu. Pateicoties savam ērtajam lielumam un tam svinīgumam, ko radīja plānā porcelāna formas un dažādo dekolu saspēle, servīze kļuva ļoti populāra un noturējās ražošanā praktiski līdz rūpnīcas slēgšanai. Kolekcijās ir gandrīz 50 dekolu varianti - šajā ziņā "Sigulda" var sacensties ar mazajām mokas servīzēm.

(no kreisās) Aija-1 kafijas 130 ml, Aija-1 tējas 180 ml, Sigulda 170 ml
"Rīgas porcelāna rūpnīca" - tagad jau bez vārda "fajansa" un ar atjaunotu zīmogu trauku apakšpusē 1970.gadā uzsāka plānsienu trauku ražošanu, kas kļuva par Rīgas rūpnīcas specialitāti. Kā pirmā tika izlaista Zinas Ulstes 1969.gadā izstrādātā moka kafijas servīze"Vita", kurai 1972.gadā sekoja Ērika Ellera moka kafijas servīze "Marianna" un Levona Agadžanjana kafijas servīze "Nelda"(1977.-1978.)
Valsts standarti bija mazāk prasīgi pret plānsienu porcelānu, kas deva lielāku brīvību izpausties. Šīs servīzes ātri kļuva populāras, un "Vitai" pieder rekords kā visilgāk ražotajai vietējā autora servīzei "Rīgas porcelāna rūpnīcā" - tās forma tika izlaista līdz pat rūpnīcas darbības beigām: vēl šodien var sastapt baltas, neapgleznotas "Vitas".
Laikam jau arī dekolu daudzveidībā "Vitu" un "Mariannu" nepārspēt - kolekcijās ir pāri par 40 dažādu variantu katrai no šīm servīzēm - un tas noteikti nav galīgais skaits.

(no kreisās) Vita 60 ml, Marianna 60 ml, Nelda 100 ml
 .