"A/S M.S.Kuzņecovs" un "J.Jesena porcelāna fabrikas" tradīcijas noteica, ka kafijas servīze 6 personām sastāv no kafijas kannas, cukurtrauka, krējuma kannas, 6 krūzēm, apakštasēm un deserta šķīvjiem. Lielais servējamais šķīvis – kūku šķīvis, varēja būt komplektā vai arī iegādājams atsevišķi. Arī pēc 1940.gada abas rūpnīcas kafijas servīzes turpināja veidot šādā pat salikumā,  vienīgi kūku šķīvis savu stabilo vietu komplektā pazaudēja. Vienlaikus uzvaras gājienu uzsāka tējas servīzes, kurās kafijas kannas vietā nāca tējkanna, savukārt deserta šķīvju vietā nostājās cepumu bļoda. Kopš tā laika servīžu sastāvs palika praktiski nemainīgs

Kafijas servīze: Kafijas kanna, Cukurtrauks, Krējuma kanna, 6 krūzes, 6 apakštases, 6 deserta šķīvji.
Tējas servīze: Tējkanna, Cukurtrauks, Piena kanna, 6 krūzes, 6 apakštases, Cepumu bļoda.

Vēl viena Rīgas kafijas un tējas servīžu savdabība bija tā, ka komplektā nebija sviesta trauka un lielā sviestmaižu šķīvja, kā arī vāzītes ziediem - izņemot servīzi "Vakars".

Tādas populāras pirmskara formas kā "Rubenss", "Tauta" un "Maija" tika ražotas abos – kafijas un tējas variantos, savukārt "Ping-pong"bija tikai kafijas versijā.

Jaunu pavērsienu servīžu stilistikā ieviesa Zina Ulste, 1954.gadā radīdama divas atsevišķas servīzes, kuras vienoja nosaukums "Laima" – tējas servīzi "Laima" un kafijas servīzi "Laima". Saglabājot vienotu stilu un izmantojot vienādus dekoratīvos paņēmienus, katrai no tām tika veidotas atšķirīgas formas: tējas servīzei visi centrālie priekšmeti bija formās kuplāki, un arī krūžu un apakštašu lielums atšķīrās.

Turpmākajos gados Rīgā servīzes pārsvarā ražoja vai nu kā tējas, vai kafijas servīzes:

kafijas servīzes  - "Alfa", "Daina", "Ausma", "Stella", "Saulīte",
tējas servīzes  - "Bitīte", "Sakta", "Marijka", "Jūrmala".

Servīžu pielietojuma atšķirību norādīja vispirms jau dažādie kannu un krūžu lielumi, kā arī cepumu bļodas vai deserta šķīvju esamība. To gadu izņēmums bija servīze "Augstā", kurai bija gan kafijas kanna, gan arī tējkanna.

Trauki trijām tējas servīzēm: no kreisās - "Violas" tējkanna, "Jūrmalas" centrālie priekšmeti ar krūzi un apakštasi  un "Marijkas" centrālie priekšmeti ar krūzi un apakštasi. Aizmugurē visām trijām servīzēm kopīgas formas cepumu bļoda.

Ražošanas ērtības dēļ vairākām tējas servīzēm - "Jūrmala", "Marijka", vēlāk arī "Viola" bija vienādas cepumu bļodas, vēlāk arī apakštases.

Ar servīzēm "Viola" un nedaudz vēlāk arī "Regīna" un "Rīga" 60-to gadu otrajā pusē piedāvājumā atgriezās universālās servīzes, kur pie vienāda krūžu izmēra bija iespējams kā kafijas, tā tējas salikums. Šo tradīciju vēlākajos gados turpināja servīze "Karīna"

No dalītajām servīzēm jāmin 70-to gadu servīzes "Aija -1" un "Aija-2",  kā arī "Māra", kurām tējas un kafijas versijas atšķīrās. 80-tajos gados tādas bija "Ārija" un "Viktorija".

Paralēli kopš 1969.gada tika apgūta plānsienu porcelāna ražošana, un kafijas servīzes "Vita", "Marianna" un "Nelda" ieņēma mokas servīžu nišu, savukārt  plānsienu "Sigulda"  un "Diāna" līdz pat rūpnīcas pastāvēšanas beigām bija iecienītas universālās servīzes.

Atsevišķi jāpiemin tāda īpatnība kā lielā kafijas kanna - ja servīzi ražoja arī 12 personām, tad standarta kannas tilpums bija par mazu. Tādām kafijas servīzēm kā "Daina", "Stella", "Saulīte", "Vasara", "Aija-1", "Aija-2" un "Māra" tika izveidots variants ar lielo kafijas kannu, kas būtībā bija standarta kannas palielināts modelis.

No kā sastāv pusdienu servīze?

Gluži tāpat kā kafijas servīzēm, arī pusdienu servīžu tradīcijas iedibinājās jau Jesena un Kuzņecova fabrikās. Arī pēc 1940-tā gada turpināja izmantot vecās pirmskara formas, kas sākumā apmierināja tā brīža pieprasījumu pēc pusdienu traukiem.

Tradicionālā pusdienu servīzē 6 personām bija šādi trauki:

• Zupas terīne 
• Lielais apaļais šķīvis 
• Cepeša šķīvis ar rokturiem
• Lielais ovālais šķīvis
• Mazais ovālais šķīvis
• Salātu bļoda
• 6 zupas šķīvji, 6 pamatēdiena šķīvji, 6 salātu šķīvji, 6 maizes šķīvji
• Mērces trauks
• Mazais mērces trauks
• Sinepju trauciņš
• Sālstrauciņš
• Piparu trauciņš  (pēdējie divi vai trīs varēja būt apvienoti vienā).

Pirmās oriģinālformas pusdienu servīzes "Vārpa" un "Spīdola"  nekādas būtiskas izmaiņas  servīzes komplektācijā neienesa, tāpat arī sekojošās servīzes "Oktobris" un fajansa servīzes "Diāna" un "Augstā". Vienīgi garšvielu trauciņi nekad vairs netika apvienoti vienā komplektā.

Jaunas vēsmas atnāca līdz ar pusdienu servīzi "Aija-2", kas iesāka tā saucamos "trauku ansambļus", kuros vienā stilā bija veidota kā pusdienu servīze, tā arī kafijas un tējas servīzes. "Aijai-2" sekoja "Aija-1", "Māra", "Ārija" un "Viktorija". Lai arī pie vēlēšanas (un zināmas daļas veiksmes) pircējs varēja iegādāties saskanīgus visus mājā esošos traukus, pats pusdienu servīzes pamatkomplekts palika tas pats, kas visus iepriekšējos piecdesmit gadus.