Par Āriju, Viktoriju un Ulstes rozēm

Astoņdesmito gadu sākumā līdz tam valdījušais funkcionālisma stils ar vienkāršajām ģeometriskajām formām savu vietu atdeva jaunām vēsmām. Cilvēki bija noguruši visas lietas vērtēt tikai pēc to lietderības un praktiskuma, arī labklājība bija pieaugusi - un radās pieprasījums pēc kaut kā greznāka. Porcelāna pasaule nebija izņēmums, un aicinājumi radīt kaut ko romantisku, retro stilā rada atbalsi arī Rīgas porcelāna rūpnīcā. Jau 1982.gadā parādījās ziņa, ka rūpnīca gatavojas izlaist servīzi ar "mīkstām, plastiskām līnijām, kas pietuvojušās klasiskiem paraugiem". Levona Agadžanjana veidotajai formai tika dots nosaukums "Ārija". Nākamajā gadā pie pircējiem nonāca šīs servīzes tējas un kafijas servīzes versija - kā jau Rīgas porcelāna rūpnīcā ierasts - ar iespēju iegādāties arī "lielo" tējas komplektu, kas gan vairāk būtu dēvējams par universālo tējas-kafijas servīzi, jo lielā kanna noderēja kā karstajam ūdenim pie tējas, tā arī kafijas pasniegšanai.

Jaunās formas, kas bija krietni kuplākas kā iepriekš, prasīja arī citus dekolus. Rūpnīcā tā bija ierasta lieta, jo ik gadus tika no jauna izveidoti ap 30 dekoli. Māksliniecei Zinai Ulstei jaunās vēsmas noteikti bija atgriešanās pie no studiju laikiem pazīstamās krāsu un formu līksmās saspēles, un viņa jaunajai servīze radīja vienu no saviem pazīstamākajiem dekoliem - "zelta rozes". Patiesībā jau nav zināms, vai šim dekolam bija nosaukums, vai tikai numurs - un arī pašas rozes nav no zelta, bet cēlā metāla izšķērdīgā klātbūtne zīmējumā un arī kopējā dekola noskaņa neapšaubāmi rada greznības iespaidu.

Dekols kļuva populārs - tāpat kā servīze ĀRIJA. Kad kafijas un tējas komplektiem vēl pievienojās pusdienu servīze, Ulstes rozes rotāja arī to, kopā veidojot vienu no greznākajiem Rīgas porcelāna rūpnīcas lielajiem trauku ansambļiem.

1990. gadā "Āriju" nomainīja tā paša autora veidotā VIKTORIJA, un veiksmīgais dekols pārceļoja arī uz to. Tiesa, pārmaiņu laiku grūtības ātri vien piespieda māksliniekus meklēt lētākus risinājumus, un zelts no Rīgas porcelāna pamazām pazuda. Arī "Viktorija" tika ražota tējas, tējas-kafijas un kafijas versijās, kurām vēlāk pievienojās pusdienu servīze, paliekot vēsturē kā pēdējais Rīgas porcelāna rūpnīcas trauku ansamblis. "Viktorija" ražošanā noturējās līdz pat rūpnīcas slēgšanai.

Vienādais dekols, kā arī līdzīgās formas (autora vīrišķīgi paraupjais rokraksts tomēr ir saskatāms abās servīzēs) reizēm rada apjukumu porcelāna kolekcionāriem. Īpaši jau tik līdzīgās krūzītes un apakštasītes. Servīzes "Viktorija" atpazīstamākā iezīme ir tik raksturīgais dinamiskais formas savērpums, kas ir saskatāms visos šīs sērijas traukos. 


Tējas servīze "Ārija"

Formas autors - Levons Agadžanjans,
Dekola autore - Zina Ulste




Tējas/ kafijas servīze "Ārija"
Universālāservīze ar lielo kannu un kūku šķīvjiem

Formas autors Levons Agadžanjans,
Dekola autore - Zina Ulste




Tējas/ kafijas servīze "Ārija"

Formas autors Levons Agadžanjans,
Dekola autore - Zina Ulste




Kafijas servīze "Ārija" - pa kreisi
Tējas servīze "Ārija" ar lielo kannu - pa labi

Kafijas servīzes trauki nedaudz smalkāki, mazāki, krējuma kanniņas proporcijās slaidāka.

Krūzīšu izmēri šīm abām servīzēm:
"Ārija" - kafijas servīze - 120ml
"Ārija" - tējas servīze - 170ml


Tējas servīze "Viktorija"

Formas autors Levons Agadžanjans





Kafijas servīze "Viktorija"

Formas autors Levons Agadžanjans,
Dekola autore - Zina Ulste





Kafijas servīze "Viktorija" - pa kreisi
Tējas servīze "Viktorija" - pa labi

Tieši tāpat kā priekšgājējai "Ārijai" kafijas servīzes trauki nedaudz smalkāki, mazāki, un vislabāk atšķirība ir saskatāma krējuma kanniņas formā, kas kafijas servīzei ir slaidāka.

Krūzīšu izmēri šīm abām servīzēm:
"Viktorija" - tējas servīze - 150ml
"Viktorija" - kafijas servīze - 120ml
Kafijas servīze "Viktorija" - pa kreisi

Kafijas servīze "Ārija" - pa labi





 .