VITA
s
tāsts par diviem cukurtraukiem

1968. gadā māksliniece Zina Ulste izveidoja pirmo plānsienu porcelāna servīzes paraugu, kuram tika dots pagaidu nosaukums MOKKA. Tajā laikā tika nolemts Lēdurgas ielas iecirknī Mīlgrāvī attīstīt jaunu darbības virzienu - plānsienu porcelāna ražošanu. Ja parastajam porcelānam drumstalas (tā sauc trauka sieniņas biezumu) izmērs ir 2-4mm, tad plānsienu porcelānam tas ir līdz 2mm. Šī porcelāna tipa ražošanu mazāk ietekmēja tobrīd pastāvošie standarti, kas deva lielāku izteiksmes brīvību māksliniekiem - un izvēle sevi attaisnoja, jo plānsienu porcelāns kļuva par Rīgas porcelāna rūpnīcas vizītkarti daudzus gadus.1969.gadā izgatavoja pirmās servīzes - jau ar to nosaukumu, kādu mēs pazīstam šodien - VITA. Konusveida formu kompozīcijas līdzsvarojumam māksliniece bija izvēlējusies kontrasta principu - augšpusē sašaurinātajai kafijas kannai un krējuma kanniņai pretstatā bija plati atvērts cukurtrauks. Bet arī šeit neiztika bez ražošanas tehnoloģiju ietekmes - un 1970. gadā izgatavošanas ērtības labad cukurtrauka formu nācās mainīt, padarot to līdzīgu abiem pārējiem servīzes centrālajiem priekšmetiem.

Atskatoties uz šo notikumu, mēs šodien varam runāt par "veco VITU" un "jauno VITU" - ja jums ir servīze ar augšpusē paplatinātu cukurtrauku, tad jūs turat rokā vienu no pirmajiem šīs servīzes eksemplāriem, kādus ražoja vien nepilnus divus gadus: 1969.-1970.

VITAI pieder rekords kā visilgāk ražotajai vietējā autora servīzei "Rīgas porcelāna rūpnīcā" - tās forma tika izlaista līdz pat rūpnīcas darbības beigām: vēl šodien var sastapt baltas, neapgleznotas VITAS. Laikam jau arī dekolu daudzveidībā VITU nepārspēt - kolekcijās ir pāri par 40 dažādu dekolu un zīmējumu variantu  - un tas noteikti nav galīgais skaits.

VITAS cukurtrauka forma tika izmantota deviņdesmitajos gados, kad ar to papildināja servīzi IJA, pielāgojot vāciņu no šīs servīzes kafijas kannas.

 .